1. maijs - pavasara un leiboristu svētki: svētku vēsture

1. maijs ir slavenā “Pavasara un darba diena”, kas tiek svinēta ne tikai Krievijā, bet arī Baltkrievijā, Ukrainā, Kirgizstānā, Ķīnā un Pakistānā. Daudzās valstīs to vienkārši sauc par “Darba dienu”.

Kā radās svētki?

Lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju 1. maija svētkus saista ar komunistu laikmetu. Bet viņš parādījās daudz agrāk, kamēr viņam nebija nekā kopīga ar komunismu.

Ja jūs atceraties pagānu tradīcijas, tad jūs varat atrast pieminējumu, ka maija mēnesis tika nosaukts auglības dievietes un Maijas zemes vārdā. Senie cilvēki svinēja maija pirmo dienu pēc zemes aršanas, sagatavojot to sējai un stādīšanai. Tādējādi viņi cieņu dievietei, lai zeme būtu auglīga, raža bija dāsna, un darbs nebija veltīgs.

Tradīcijas cēlonis bija Senajā Romā, un tieši no turienes tā kļuva plaši izplatīta kaimiņvalstīs. Bet līdz ar kristietības parādīšanos pagānu svētki sāka izbalēt, tos aktīvi nomainīja baznīca un aizmirsa.

Maija dienas svētki atdzima 1886. gadā, kad sociālistu un komunistu organizācijas ASV un Kanādā organizēja streikus, mītiņus un demonstrācijas. Policija aktīvi izkliedēja protestētājus, bija pat letāli gadījumi. Tieši pēc tam sekoja masu protestu vilnis pret varas iestāžu patvaļu. Uzsprāga pat bumba, kurā gāja bojā 8 policisti.

Kūdītāji tika arestēti un notiesāti uz nāvi. Bet viņu upurēšana nebija veltīga, tieši pēc šīm demonstrācijām strādnieku demonstrācijas sāka rīkot katru gadu 1. maijā visā pasaulē, un svētkus sauca par “Pasaules strādnieku dienu”.

Maija diena Krievijā

Krievu strādnieki nolēma nestāvēt malā, viņi arī sāka aktīvi aizstāvēt savas tiesības. Pirmo reizi 1. maiju svinēja 1890. gadā, nākamajā gadā Sanktpēterburgā, tajā dienā, notika nelikumīgas strādnieku organizāciju sanāksmes, kuras sauca par maija dienas svinībām. Drīz 1. maija brīvdienām bija politisks raksturs. Lai slēptos no varasiestāžu nelegālām sanāksmēm, strādnieki sāka tās slēpt kā kampaņas, atpūtu brīvā dabā un citus pasākumus.

1912. gadā 400 tūkstoši strādnieku šķiras pārstāvju piedalījās mītiņā maijā, un 1917. gadā šis skaitlis pārsniedza vairākus miljonus. Šogad visās valsts pilsētās proletariāts devās ielās ar saukļiem "Visa vara padomiem", "Lejā ar kapitālisma ministriem." Pēc 1917. gada Oktobra revolūcijas svētki kļuva oficiāli un saņēma nosaukumu: “Starptautiskā diena”. Bet drīz to pārdēvēja par "Starptautiskās darba ņēmēju solidaritātes dienu - pirmā maija diena".

1. maiju PSRS sāka svinēt plašā mērogā, svētki oficiāli tika pasludināti par brīvdienu. Šajā dienā notika darba kolektīvu demonstrācijas un militārās parādes. Darbinieku kolonnas gāja pa pilsētu centrālajām ielām, gājienos vai dziesmās, kas veltītas darbam un svētkiem. Paziņotāji runāja par politiskiem saukļiem skaļruņos, un administrācijas vadītāji runāja no tribīnēm.

Valsts galvenā demonstrācija, kas notika Sarkanajā laukumā Maskavā, tika pārraidīta centrālajos kanālos. 2. maijā visi kopā devās laukos, to jau sauca par “maija dienu”, bet politiskā konteksta nebija.

1990. gadā notika ļoti slavena parāde, kas bija veltīta šiem svētkiem. Valsts iedzīvotāji viņš atcerējās, ka tika pārraidīti pret valdību vērstie saukļi, kas kliedza demonstrācijas laikā. Raidījums divreiz tika pārtraukts. Televīzijas cilvēki baidījās, ka šāda informācija tika pārraidīta, bet viņi saņēma pavēli atkal atsākt pārraidi.

Visa valsts redzēja, ka Gorbačovs bija spiests pamest tribīnes ap viņu sapulcējušos cilvēku protesta dēļ. Demonstrantu priekšgalā stāvēja opozīcijas spēki.

1992. gadā svētki tika pārdēvēti par “Pavasara un darba dienu”.